|
|
|
Oktobris 14., 2011
16:26
sāpošā seja ar tumši sārtu zilumu zem piepampušās acs, paskatoties spogulī, tā vien sauc pēc dzīvesveida pārdomāšanas. jebkāda laika un telpas nesavietojamība. kur paliek tas viss, kas slīcināts alkoholā? notikumi, vārdi, nolūki. tikai raudoši tramvaji, nejauši pieskārieni un miegainas stundas kavējas apziņas apvāršņos. es neticu, ka nav. un nestāstiet, ka ir.
bet sūds ar visu. citādāk jau nemaz nevar.
iespējams, labākās skaņas, ko klausīties nākamjā rītā:
http://www.youtube.com/watch?v=QgCSuPtuqwg
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
