|
[Oct. 19th, 2004|04:21 pm] |
Manas mīļākās skumjas – būt vienai, justies vientuļai, tomēr zinot, ka esmu kādam vajadzīga. Tāpat kā būt tumsā un redzēt gaismu, zināt, ka tā turpat ir, bet nevēlēties tai tuvoties.
Es lidoju – kāpēc? – tāpēc, ka pamata zem kājām joprojām nav – un, kas gan cits atliek, kā lidot?
Vēl nemeklēju mājas, bet meklēju vietu, kur nakšņot. Vietu, kur reizēm patverties, bet ne dzīvot. |
|
|