Jūtos jau atguvusies no Nordlandes un labi, ka tā. Neteiktu, ka esmu sajūsmā par megagariem ceļojumiem un pārbraucieniem. Neteiktu arī, ka nebija interesanti. Tomēr labāk uz siltajām zemēm, netīkami ir drebināties pāris jakās, kad termometra stabiņš rāda nieka +12 grādu un apzināties, ka ir vasaras vidus un mājās ir par 20 grādiem vairāk.
Kaķis priecīgi noķēris milzu odu, brr. Laimīgs aizgāja.
Un jā, laimei taču vajag tik sasodīti maz! 2 nedēļu ilgošanās beidzās ar velnišķīgi sirsnīgu atkalsatikšanos, ilgu apskaušanos un dumju smaidu uz lūpām visa vakara garumā. Labāk nevar būt, tā ir īstā māju un drošības sajūta. Apziņa, ka kāds gaida un domā, cer satikt, ilgojas un sūta labas domas.
Jūtu sevī tuvojamies nelielu nostaļģisku saskumumu par to, ka vasara teju beidzas. Apņemos augustā negausīgi tvert katru skaisto mirkli, katru saulrietu, gulēšanu jūrmalā, brišanu pa zāli basām kājām un pārējos jaukumus.
Kārtējā pēcceļojuma atziņa, ka labāk kā mājās jau nu nav nekur!
jūtos: |
jauki |
skan: |
Bryan Adams - Everything I do |