Un vispār. Bez mūzikas nevar. Bez mūzikas nevar vispār. Klusums liek justies neērti. Klusums uzdzen izteiktu neomulības sajūtu, sterilitāti, kas sen vairs neizrāda dzīvības pazīmes. Fōnā vai priekšplānā, ausīs vai skandās, bet [no]skaņai ir jābūt.
Nu-nu-nu. Nejauc divas lietas. Es te runāju par galeriju un muzeju klusumu. To klusumu, kurā bail pieskarties pat vitrīnām, jo tās radīs skaņu. Šeit man ir putnu dziesmas, suņu rejas, zirgu sprauslošana, attāla vilciena dunoņa, dolomītgrauzis, kas grauž savu graužamo, un kopumā tas ir citāds klusums, nekā tas nepatīkamais. Nedzīvais. Šis ir dzīvs. Tur ir tā starpība.
www
es arī mīlu klusumu, bet mūziku vairāk! :D