Bez ierastās depresijas, bez ierastajiem strīdiem un bez sajūtas, ka kkas pietrūkst, ka kkas nav labi... Bez pašceptām piparkūkām, bet toties ar pilnu pamatkomplektu - ģimene + izpušķota eglīte ar tradicionālajām 12 svecītēm + svētku galds + dāvanas = mani Ziemassvētki. Un es smaidu. Smaidīju arī tad, kad pasniedzu dāvanas saviem mīļajiem un kad, atplēšot iesaiņojuma papīru, viņu sejās ieraudzīju to, ko biju gaidījusi - pārsteigumu un prieku. Nav taisnība, ka par dāvanām priecājas tikai mazi bērni, es jau sen vairs neesmu maza, brālis tāpat, bet dāvanas mēs tik un tā gaidām un sirds dziļumos ticam Ziemassvētku brīnumam. :)