Nu tātad...
Appludinājām apakšstāva kaimiņus. Par laimi, tikai tā mazliet. Bet nervi vēl beigtāki. Vispār ar to ūdeni un kanalizāciju vieni vienīgi kreņķi. Un tieši pirms svētkiem. :(
Dzirdēju pa TV: "Vai vakars vai diena - Dinamo kā siena". Skatos hokeju.
Par svētkiem - šogad mums būs dāvanu dalīšana. Vismaz mēs ar brāli iepērkam mazas prieka veltes mammai un tētim, un viens otram. :) Vēl šogad aizsūtījām svētku apsveikumus visiem mīļajiem.
Vēl - mana nojauta kā jau parasti piepildījās - smukais čalis no interneta - viņš sāk man krist uz nerviem. Vakar uzzināju, cik viņam gadu - OMG - maz. Priekš manis par maz. Varētu jau teikt, ka viņa vecums izskaidro visu pārējo - komatus (lasīt: to neesamību), vārdu izvēli, rakstības stilu utt., bet, ja nopietni, es uzskatu, ka ir arī forši čaļi, kas tādā pašā vecumā ir pārsteidzoši patīkami. Pati dažus tādus zinu. :) Sākumā jau protams bija interesanti un jautri, bet 3x dienā saņemt sms ar identisku: "Ko dari, jaukumiņ?", pat man šķiet nedaudz par daudz un daudz par neorģinālu. Man patīk garas vēstules, tādas patīkami pārdomātas, ar odziņu un īpaši piemeklētiem vārdiem, nevis ik pēc 30 min rakstīt: "Ēdu", "Skatos TV", "Sēžu uz poda!" Vakar bija kronis visam. Viņš uzrakstīja, ka es esmu apčērīga, nevis apķērīga, bet APČĒRĪGA. Nu C'mon! Domāju, ka laikam vajadzētu kkā to visu izbeigt. Labi, viss, vairs par šo tēmu nevēlos runāt (lasīt: rakstīt, domāt).

Hokejam vnk TĀAADAS beigas. Izcili! :) Smaidu! Un saiņoju dāvanas! :)

See U next time!

A.