Šķiet, ka būšu mazliet atslimis un tagad varēs droši nodoties dzīvošanai...vispār jūtos labi un šķiet, ka man ir izredzes, ja pietiekami gribēšu, atgriesties normālā dzīvē...vispār jau nav tik traki, jo gala rezultātā neviens tā īsti nenojauš manu problēmu apjomu, bet, bļa, piegriezās, ka tikko piesēžos tā rakstu tikai par šamo lietu, tā itkā es jau būtu beigts, pagalkam un gaužām neārstējams, nožēlojams radijums, bez mazākās cieņas, gribasspēka un kauna paliekām...hahaaha :)
Eeeee...
atkal sākās...šitie debīlie smadzeņu errori...jā gribēju sev jauki pavēstīt, ka priecājos par savas domāšanas konstruktivitātes atīstības gaitu un ceru, ka arī turpmāk spēšu novērtēt savu neliekulības dabu un necentīšos iekļauties vispārējā plūsmā..tikai ņemot vērā, ka arī es, būdams gaužām atkarīgs no vieglas morālas iespaidošanas (kad es GRIBU tikt iespaidots), esmu standarta cilvēks, tad gluži par pilnīgu individuālu domāšanas gaitu nevarētu būt ne runas!Tomēr, saskatu sevī dažas cerīgas notis, piemēram, neizlikties, ka man ir daudz drugu un neuzbāsties viņiem, nelīst ārā no ādas, lai kādam izpatiktu, jo šīs īpašības man droši, ka nepatīk!!!
Jā...Koni, ja tu lasīsi šamo, tad atrad';isi, kur man piesieties!Vai ne?Jo es taču esmu tik izpalīdzīgs un pretimnākošs...tici man, to nu es daru savā vai sev svarīgu cilvēku labā!!!
JŪTOS ĻAUNS UN VARENS!!! :)