Sapņoju, ka ekonomikā ir iestājusies smaga krīze, veikali un izkalides vietas ir sākuši bankrotēt, par vienīgo izklaides vietu ir kļuvis tirgus, pie tā durvīm dežūrē urlas un pārbauda dokumentus. Tirgū smirdēja pēc pretīgām, taukainām zupām, kuras tur bija pa pilnam un šļakstījās pāri bļodu malām, vēl tur bija kaut kādi bērni, kuri bija pazaudējuši vecākus. Par apsargiem arī strādāja urlas. Rīgas ainava bija mainījusies, bija pilns ar ķieģeļu ēkām, kurās bija noliktavas un grambainiem, aizlaistiem ceļiem. Cilvēki dzīvoja noliktavās, kur bija izveidojušās tādas kā sociālās mājas, es arī tādā dzīvoju, manai istabai bija pretīgi zaļas sienas, tā atgādināja slimnīcas palātu, bet es savā ziņā priecājos, ka man vismaz ir pašai sava istaba, radinieki dzīvoja kaut kur kaimiņos. Pa gaiteni dzīvojās mazi bērni un kaut kādi kaimiņu džeki. Arī Rīgas karte bija kļuvusi nesaprotama, taču es kaut kā viegli varēju nokļūt no vienas vietas uz otru. Iepazinos ar kaut kādu džeku, kurš, kā izrādās, dzīvoja man kaimiņos.Balsis galvā un aiz tās: Janis Joplin- Mercedes Benz |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
