man nepatīk iet pa kreisi, slapstīties un melot, bet patīk tomēr viņi abi. viens ir, bet tas otrs kaut kur nedaudz sirdi aizķer, zinu, ka laikam palikšu ar to pašu, bet tomēr. Tomēr jel gribas to otru. Nu jā, man jau apziņa strādā, ka nav labi krāpt un nav labi uzturēt paralēlus sakarus. Bet vienalga, tas pirmais sagādā reizēm tik daudz skumju. bet tas otrs raksta tik daudz īsziņu, nu jā, man viņš patīk ļoti, bet nav godīgi pret to pirmo. Jūtos kā cūka, bet nē, es laikam nemelošu un palikšu pie tā paša, lai arī neko daudz laimīga, bet tomēr - tā apziņa, tas prāts ,nu tas cīnās par taisnību savu