Lietus plīst gar logu.
Ejot gar rūpnīcām un automašīnu starmešiem zem vecmodīga lietussarga sajutu zāles smaržu.
Gribējās stāvēt un izmirkt. Tā no sirds izmirkt. Skatījos debesīs un ļāvu, lai lietus tek tieši sejā.
Katra lāse ir kā maza pasaule. Nē, tīrāka, nekā pasaule.
īsziņa no labi pārdzīvotas pagātnes kā teroristu uzsūtīta bumba.
Šī diena ir tik neiespējama, ka atliek tikai smaidīt. Jo nekā cita jau nav. Viss ir kā uzrakstīts uz dzirkstīgi lēkājošām notīm. Atliek tikai notraust ar plaukstu kā putekļus. Un paskatīties kā spogulī.Mirkļa lamatas manās miesās: Plēša Balsis galvā un aiz tās: Iron and wine- Naked as we came |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
