Te nu mēs esam - pirmdienas vakars ir klāt. It kā jau nekas īpašs nav noticis, tomēr ir radušies daudzi eksistenciāli jautājumi. Vai divu cilvēku savstarpējās attiecības ir stabila vērtība. Vai var uzticēties otram - līdz galam? Vai man var uzticēties? Nezinu, gribas, lai varētu. Tomēr man ir tāda pusnestabila sajūta - it kā kaut kas būtu, bet kaut kas arī nebūtu. Kas trūkst? Laikam tās lielās pārliecības. Pārliecības par otru cilvēku. Vai viņa būs man uzticīga? Vai tā var būt? Šodien iešu gulēt un domāšu par to. Uzticība. Cik tālu? Kad tā beidzas. Tās nav pārdomas - tie ir jautājumi.Garastāvoklis::  depressed |
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) lapsa |
|---|
| Date: |
22. Septembris 2003 - 21:18 |
|---|
|
|
uzticiiba...
|
(Link) |
|
uzticiibai... veelmei peec taas, mandomaat, vispirms jaaizriet katram no savas ieksheejaas parlieciibas un vajadziibas.
sava uzticiiba jaaliek pretim kaa pirmajam, ar domu, ka arii otrs to noveertees un cieniis.
sievietes parasti ir uzticiigaakas.
