|
Aprīlis 11., 2007
17:21 Trolejbusā konduktora vietā sēdēja maza meitenīte. Tad, kad ilgāku laiku blakusstāvošā mamma neapsēdās brīvajā vietā, tur iespraucos es. Mazā vispirms mani vēroja, pēc tam sāka smaidīt un bolīties. Tā kā mazā bija traki amizanta un tik apaļiem vaigiem, ka no tādiem nevar novērsties, arī es sāku bolīt acis. Tad šī man rādīja visu, ko māk izdarīt ar seju - kustināt uzacis, degunu un mēli. Manis parādīto mēli-tūtiņu gan viņa vēl nemāk.
|
Comments:
nu to tuutinju diezgan gruuti
| From: | iiw |
Date: | 11. Aprīlis 2007 - 19:07 |
---|
| | | (Link) |
|
tu zináji,ka ir speciáls géns kas nosaka,vai tu varési méli tútinjá savilkt vai ne? man tá gena nav,ausis arí nemáku kustinát,toties uzacis gan-ká táda liktenígá sieviete.
| From: | uwa |
Date: | 11. Aprīlis 2007 - 19:25 |
---|
| | | (Link) |
|
kāds vēl gēns?
ausis man kustās tikai no vēja, hh.
| From: | iiw |
Date: | 11. Aprīlis 2007 - 22:19 |
---|
| | | (Link) |
|
tev véjsh génos
Ai, zini ko. Katrreiz, kad es lasu Tavus transporta stāstus, vienmēr aizdomājos, kā es ar savu mīļoto izskatos transportos, mēs vai nu kožam viens otram. kaujamies. rēcam. tieši runājam par mīlēšanos. un vēl visādi.
Un man kauns nesametās.
| From: | uwa |
Date: | 12. Aprīlis 2007 - 10:25 |
---|
| | | (Link) |
|
Un par ko vajadzētu kaunēties?
Citiem interesantāk braukt.
man vienmēr kaut kā sajūta, ka Tu "noliec" tos stāstu varoņus.
| From: | uwa |
Date: | 12. Aprīlis 2007 - 10:51 |
---|
| | | (Link) |
|
No malas droši vien izskatās citādāk. |
|
|
Sviesta Ciba |