| Pārdomas 4. darba nedēļā |
[4. Jul 2005|02:01] |
Tātad, pirmdien, izdzirdējis, ka Mežaparka estrādē sausais likums, domāju, kā nejaukāk uzlikt Laurai, līdz iedomājos, kādēļ gan? Viņa taču pret mani bija tik laba, kaut arī vēlāk visādas cūcības ir bijušas, nav taču labi tā nolikt.. Kāpēc tā ir, kāpēc joprojām ar to dzeršanu ir tā, kā ir?
Otrdien domāju par šo lielisko tēmu un, tā kā gatavojos doties pie Mika, atcerējos iepriekšējo reizi- mēs ar Gunu dzērām sarkanvīnu, un man jau iedeva pa galvu, bet tā nedaudz- viss bija jautrāk, brīvāk runājāmies utt. Un kas gan tur slikts? Un vispār ar draugiem pēc skolas- lai nebūtu jādomā par visām ikdienas negācijām un rutīnu, kāpēc gan ne- aiziet kkur pastaigāties, iemest bikucīti un jautri pavadīt laiku? Bet vienmēr šitā domājot, iedomājos- vai tad jautri nevar būt bez šmigas? Un tad vienmēr iedomājos par sevi- kāds es esmu bikls (tieši tā, psiholoģijas grāmatā vienreiz noskaidroju, kas tieši ir tas, kā dēļ sevi tiešām ienīstu- biklums, nevis kautrība.), cik sasaistīts vienmēr, nesabiedrisks, nekomunikabls.. Par pretējo dzimumu pat nerakstīšu, tas ir nožēlojami.. Nu lūk, un tas viss pazūd pēc bikucīša, bet pielieties ar nevajag- vnk nedaudz.. Un, ja līdzšinējā sevis drāšana, noskaņošana un viss pārējais, lai tā nebūtu, nelīdz, tad kāpēc gan nevarētu iemest? Var... Un tāpat ir ar to- jautrībai.. Tas vnk atbrīvo, ļauj visam apkārtējam dzīvot just dzīvāk- bez visiem "ko apkārtējie teiks, akdievsakdievsakdievs". Šajā vietā iedomājos, un kas gan slikts piemesties galīgā lopā??? Nē, tas tomēr nav... Prātojot par šmigošanu, domāju arī tā- meklēju iemeslus-
-Kāpēc?
-Lai svinētu
-Kāpēc tieši šmigu?
-Kko garšīgu iedzert
-A kāpēc ar grādiem?
...
Un pasakiet, ka šis nav slimi... Ej dirst, kropli, ar grādiem tāpēc, ka- tas ir rakstīts bik augstāk.. Es taču esmu galīgi slims...
Tātad, galu galā nācu pie secinājuma, ka dzert NAV slikti, ja vien to dara ar mēru.
Bet kas gan būtu kārlis, ak, kas gan viņš būtu, ja nākamajā dienā viss nesāktos no gala... Tātad, trešdiena- kā var lasīt iepriekšējā ierakstā, "lieliskā" trešdiena. Nē, nu no paša rīta par šmigošanu jau tīri veselīgi- ja jau ir tik traki ar to dzeršanu, tad NEDZER, muļķi! Bet nē, tas neder.. Tātad- muti ciet, viss ir kedā.
Darbā atkal sāku domāt par to, ka tiem dziedātājiem Dziesmu svētki jau ir viens kārtīgs plosts, un domās sāku par šiem smīkņāt un ņirgāties. Un tad- nu bet JBVR, vakar taču pats nācu pie secinājuma, ka tas nav slikti, bet tagad atkal sākas... ZNAČIT (ai, kārli, kārli, latviski runājošais, nesmēķējošais, nedzerošais kārli...), debīls tomēr esmu es, nevis viņi... Lūk- značit.. Re, kā nolaižos.. NU UN, BĻEĢ? KAM RŪP, JBVR??? Kāda jēga...
Vēlāk sāku domāt par skūpstiem- man pat TOS gribētos īpašus, nevis tā- ar viennaktniecēm nošmakšoties. Nu, vairāk jau gribētos, lai tās, ar kurām man darīšana, tā attiektos pret to, bet pašam jau nebūtu nekas pretī.. Un tad tā Ingus Pētersona dziesma- "ciemā nav nevienas meitenes, ar kuru nebūt laizījies..."... Nu fak... Kā tad tam jābūt? Kas gan tur slikts, ka mana dāma ir daudziem patikusi, ka pati arī nav klusi sēdējusi maliņā? Bremze es... Ko es ar savu "īstā, vienīgā", it sevišķi, ja pats tāds neesmu.. Ok, nebūtu, ja nebūtu tāds bremze.. Iedomājos par savām 3 lieliskajām nākotnes perspektīvām-
1)vienkāršs cilvēks bez īpašiem sapņiem, bez ideāliem, tātad bez konfliktiem, tātad bez visiem šiem mēsliem, kas man... Mehāniskais dzīvnieks;
2)mākslinieks, kurš savu sāpi izdzied un (vrb) dzīvo pastāvīgā reibumā;
3)kristietis vai kāds cits pašapmāna meistars, kurš dzīvo savā iedomu pasaulītē.
Un tad vēl iedomājos par savu dzīvi.. Vsp, man slinkums to rakstīt otrreiz, jo vienam cilvēkam jau uzrakstīju.. Lūk-
njā, vrb jau izklausīsies ekstra naivi, bet tomēr- pastāsti, kā jūs vadījāt savas dienas? man jau visu laiku bija tā- uz skolu, no skolas uz mājām- pie darbiem.. Nu jā, caur neta klubu, bet tas tā, stundiņu, pusotru.. Un arī ne vienmēr, vairāk jau tas bija gājiens pie Mikus- īpašnieka un mūsu drauga. Nu, un tagad es dzīvoju pie mammas un beidzot ir laiks pašam sev- ar draugiem kko padarīt, tusēt.. Visas jūsu iešanas uz 'zilajiem', politreklāmu apgleznošanas :) , arī laumiņas.. F, kā man to visu gribas te, ar saviem draugiem.. Bet es jau tā 'laicīgi' attapies- ka man nav jāvergo fāčam, ka drīkstu būt jauns- tikai tagad, un arī tikai tāpēc, ka psiholoģe man toreiz teica, ka man ir sava dzīve jādzīvo, ne vecāku.. bet man jau tik un tā laika nebūs- 12. klase, giča, koris, vrb teātris, arī kompis.. un par skolu neko nevajag teikt, to nebastošu bez vajadzības.. mjā, kāda gan šim jēga.. nu nekas, vismaz pateicis, kas uz sirds, esmu.. paldies..
Tā lūk... Kā jau teicu, todien bija reti slikts garīgais... Turklāt, pēc šī atkal sāku domāt par Lauru, bet, lai nebūtu jādomā kas slikts, sāku domās skandināt dziesmas.. Un savādi, bet jau ap sešiem vakarā jutos atkal labi..
Bet man ir tā noriebies par šo visu visu laiku domāt... kāpēc gan es nevarētu normāli dzīvot... kaut gan, ja nedomātu par visu- kāpēc to daru, tad jau vrb būtu arī Laurai pirmdien uzdirsis.. a vrb nē.. a tik un tā man vajag ārstu... |
|
|
