|
April 12th, 2005
07:27 pm Tā vien gribas visu mest pie malas. Gribas mierīgu dzīvi, gribas to sajūtu, ka tu zini, kādēļ kaut ko dari vai nedari, ka tavai rosībai ir kāda jēga. Gribas to "iesētā grauda un nopļautās ražas" sajūtu. Un nepietiek vairs ar to, ka kolēgas vai draugi saka - malacis, tev labi sanāk. Gribas pašai noticēt, bet pati jau zinu, ka tikai meloju - stāstu pasakas. Un iedzimtā, un arīdzen nedaudz tomēr jau izkoptā, harisma ļauj pārliecināt cilvēkus par visiem pasaules brīnumiem uzreiz. Vienīgā bēda, ka tad, kad mēģinu teikt, ka nezinu, neprotu, nesanāk, nesaprotu..., netic, maitas, netic.
|
Comments:
|
|
|
Sviesta Ciba |