nez
kad atkal spēšu tā mīlēt?
man ļoti bail nespēt vairs nekad?
cik ilgi vēl tā, ar tukšu sirdi un bez mirdzuma acīs?
Kas es esmu? Kāda? Nu jau laikam savadāka, bet vai labāka?
Galvenais ir ticība. Bet man ļoti bail kādam noticēt, ļoti..
man ļoti bail nespēt vairs nekad?
cik ilgi vēl tā, ar tukšu sirdi un bez mirdzuma acīs?
Kas es esmu? Kāda? Nu jau laikam savadāka, bet vai labāka?
Galvenais ir ticība. Bet man ļoti bail kādam noticēt, ļoti..
acis, kas ļautu man atkal noticēt...
par māņiem, pilnībā piekrītu
nav tās krāsu gammas, bet nav arī tās totālās bezcerības un nepārvaramo sāpju.., ir cerība, ka ticība atgriezīsies un smaids par to, ka vēl esmu.. :)
ir ar ko sākt, vai ne? ;)