Darbs
Starp citu mans darbs sāk kļūt ļoti garlaicīgs. Es cenšos ko iesākt, sūtīt stuff uz Krieviju, runāt ar Krievijas hoteļiem. Man patīk tā attieksme tur. Visi Latvijas hoteļi zin, kas mēs esam un pie katra vārda cienšas ielīst. Viņiem laikam apmācībā ir teikts- cieni Via Hansa! Cieni to!
Krievijā hotelī Azimut mani konstanti uzrunā kā "Евачка". Tas ir patīkami. Es stādos priekšā kā "Иева", cenšoties to nosaukt pēc iespējas latviskāk, bet viņi laikam jau ar tādām Ievām ir runājuši un zin, ka deminutīvs ir Jevačka.
Un viņi to var atļauties, mēs esam Krievijai tāda maza firmele, kas sūta viņiem noecīgus simtus dzivot viņu hoteļos. Un tas viņiem laikam šķiet piemīlīgi.
Pieprasījumi uz nakamo gadu arī nenāk. Gaidu, ļoti gaidu. Kopš vakardienas 13.14 nav atnācis ne viens apstrādājamas E-mails.
Visu laiku domāju, ka gribu atgriezties skolā. Gribu patiešām. Cerams, ka līdz 29. septembrim nebūšu pārdegusi ar savu gribēšanu :D
Rīti ir patīkami, ir viegla urdoņa ierasties darbā, apskatīties, vai nav kāda E-pasta, uzzināt, vai kāds ir uzķēris, ka esmu vakar aizgājusi stundu ātrāk, noklausīties jaunākās klačas.
Divas dienas pa vidu. jau gaidu pirmdienu. Sestdiena un svētdiena būs smagas- grupu nav, nav jāstaipa līdzi papīri ar programmām. Ir tikai remonts. Un manas dusmas zu sevi, ka es neesmu bijus gudrāka un NE-iesākusi to visu.

Gaidu saulainākas dienas. Vai vismaz dienas, kad nav laika pacelt galvu un secināt, ka nav tās saules.
Gribu strādāt.