šodien mājupceļu nedaudz nomainīju pret tik sen neredzētām un nestaigātām ieliņām. nekas jau nav mainījies. bruģis tas pats, koki vēl joprojām savās vietas un liekas, ka tas nobrauktais kaķis vēl joprojām ir tas pats kas pagājušajā vasarā!akmeņi savu vietu nav mainījuši, ko itin labi sajutu ar savām basajām kājām, kuru pasaudzēšana bija šo ieliņu izvēles galvenais iemesls. nemaz nezināju ka manī ir tik daudz atmiņu par to visu. cik labi, ka kediņas nedaudz berza..savādāk nebūtu apjautusi cik tas viss man daudz nozīmēja un nozīmē vēl joprojām..nebūtu nācies apciemot gadu neredzētas vietas un izrakņāt dziļākos atmiņu stūrus... pat mūzika pleijerītī bija tā pati kas pagājušajā vasarā..[laikam jau zemapziņā šorīt zināju, ka nāksies apciemot atmiņu takas...]
kā vēlētos to visu atpakaļ...bet vai vajag?!
sajūt: |
:) |
skanja: |
toploader - dancing in the moonlight |