| 16. Okt 2006 15:52 es sevi garlaikoju līdz bezcerībai.
būtu labi, ja mani pagarlaikotu kāds cits. bet tur ir tāda maza problēmiņa, ka mani nevienam nevajaga tik ļoti, kā man vajaga kādu citu. smieklīgi, protams, to dzirdēt no cilvēka, kas cenšas būt absolūti neatkarīgs no citiem cilvēkiem.
bet kas notiek ar citiem cilvēkiem? ar viņiem nedrīkst sapīties, ja nav gana iekšas, lai izturētu visus tos sīkumus, ko viņi sastrādā. un man šobrīd nav ne pacietības, ne gara spēka priekš šitām lietām.
sanāk tāds kā apburtais loks. ir doma    |
