Odu Kaupre -

Tas tachu nedriikst buut slikti, ja negribas komuniceeties ar cilveekiem. Varbuut dazhi teiks - dazhreiz jaa, tomer, ja veelme nekomuniceeties ir lielaako dalju laika. Es pat teiktu nevis pilniiga nekomuniceshanaas ar apkaarteejiem, bet muuzhiiga veelme atrast tikai vienu. Vienu cilveeku ar kuru nekad nebuutu gruuti to dariit. Un kaapec man visu laiku gribas disciplineties? Lai arii cik ljoti es sevi kaadaa briidii buutu iegrozhojis, tomeer jutiishos to dariijis nepilnveertiigi. Un katru miilju mirkli man skjiet, ka gan ieprieksheejais briidis, gan viss shaisaulee pavadiitais laiks ir bijis nepilnveertigs. Ne maksimums. Un kaadeelj, apzinoties par tik ljoti daudzu nodarbju bezjeedziibu, es taas tomeer veel veicu? Varbuut lai izpatiktu. Lai buutu reiz "normaals cilveeks". Varbuut tas ir ieaudzinaats - veelme buut normaalam. Bail no taa, ka vienaa briidii vareetu apkaarteejiem neskjist normaals, tomeer pieredze liecina tieshi preteejo. Un ja no dabas neesi "normaals" tad buut normaalam nemaz nav iespeejams! Bail? Es pat nezinu, kas ir normaals. Jaa - bail no nezinaamaa... Uuu... Patieshaam - ir briizhi, kad gribaas vai no bikseem leekt aaraa, lai tikai vareetu ar kaadu parunaat un pajokot, bet shobriid ir taa, ka it kaa gribeetos to dariit (droshi vien ieraduma deelj), bet ieklausoties pasha buutiiba... Taa ir blakus vienmeer. Taa vienmeer urda buut vienam un disciplineeties. Beidzot atmest visus liekos drankjus. Un cik ilgi es veel centiishos tos atmest? Un vai draugi ir lieki? Vismaz tas, kaa es pret vinjiem vairumaa gadiijumu attiecos liecina par to, ka man tie ir lieki. Es vareetu par tiem domaat vairaak, bet viss kas notiek ir egoistiska kuulenjoshana pasham pa savu probleemaatisko domu kaudzi. Bet kaa es varu domaat par citiem, ja nezinu, kas es pats esmu? Kaa es varu runaat ar kaadu, ja es neesmu vairaak vai mazaak paarliecinaats par sava teiktaa patiesiigumu? Seedeet jautraa kompaanijaa, just visu apkaartejo prieku, bet apzinoties, ka pasham nemaz negribas just liidzi un jokot. Tomeer jokot! Jautra jushanaas tikai un vieniigi pieklaajiibas peec. Taa, lai neizskatitos paaraak egoistisks. Lai neatsveshinatos pavisam. Lai nebuutu tas mazais, klusais, pieklaajiigais puisiitis solaa, klases kreisajaa, aizmugureejaa stuurii, ar vienmeer perfekti sakjemmeeto celinju uz kreiso pusi un viileetajiem nadzinjiem, par kuru klasesbiedri lielaakoties runaa caur smiekliem vai uzspeeleetu zheelumu, kursh vienmeer ir aiznjemts ar savaam lietaam, un kuram vienmeer visos priekshmetos ir labakaas atziimes. Bet kas notiktu, ja vienaa briidii es norobezhotos no visiem, visiem. Ja es pameegjinaatu, un vienaa briidii secinaatu, ka man patieshaam vislabaak ir tad, kad es ne par vienu nedomaaju, un par mani arii neviens nedomaa? Izklausaas skumji. Bet vai taa nav tuksha veelme, gribeet lai par tevi kaads domaa? Vai taa nav tukshi cilveeciska, sociaala vajadziiba - tieksme peec komunikacijas. Taa pat kaa veelme paeeest, padzerties, pamiileeties? Un vai sho veelmju apmierinaashana noved pie svetlaimiibas?

Saak palikt gaishaaks!