Tagad tā padomāju - Cik dīvaini ir neredzēt kādu cilvēku,kuru agrāk redzēji katru dienu (piem. bijušos klasesbiedrus) un tagad viņus ieraudzīt un nevar vienk. pazīt.
Tā tas ir, piemēram, kad es atceros 8.klasi un iedomājos par, piemēram. Agri, es par viņu nedomāju kā ļoooti garu puisi ar ļooti gariem matiem, bet par tādu kāds viņš izskatījās tad.
Un cik tas tomēr ir stulbi,ka visi kaut kur izklīst un tā arī neatjauno kontaktus, kaut gan tik labi brīži ir pieredzēti kopā, šitais parauj uz gruzīgo.
Tā tas ir, piemēram, kad es atceros 8.klasi un iedomājos par, piemēram. Agri, es par viņu nedomāju kā ļoooti garu puisi ar ļooti gariem matiem, bet par tādu kāds viņš izskatījās tad.
Un cik tas tomēr ir stulbi,ka visi kaut kur izklīst un tā arī neatjauno kontaktus, kaut gan tik labi brīži ir pieredzēti kopā, šitais parauj uz gruzīgo.
ir doma