| |
[20. Mar 2006|08:56] |
tajā piekrastē, kur man gadījās būt, vētras nebija, a žalj, nu drusku papūta, paputeņoja, gulbji i brūnīgie, i baltie starp ledus gabaliem plunčājās, pīles ar nelikās traucēties. Nu tā puse vienmēr tāda divdbīga: pa kreisi roki spoži zila debess, pūkaini mākonīši, jūra un sniegs saulītē gozējas, pa labi roki satumsis, sablīdis un tik snieg un snieg. Nu vobščem nesagaidīju vētru, gāju atpakaļ svinēties, a naktī zvaigžņu gan bij nenormālīgi daudz.
Nu labi, tas bija vakar un nebija tiesa.
Darbnedēļa i klāt. |
|
|
