Robeža
Esmu te bijis jau vairāk kā 3 gadus. Tiesa, pēdējo gadu drusku pasīvs. Ok, ļoti pasīvs (lasīt - nekādi neesmu izpaudies; tikai palasījies).
Nebija vēlme turpināt veco blogu/dienasgrāmatu/čīkstētavu. Nav nekāda milzu iemesla sākt no jauna. Gadās tak tā, ka sakarā ar kādām grandiozām pārmaiņām dzīvē (vienalga, iedomātām vai kaut drusciņ reālām) ir jārada kas jauns. Nop. Nekā tāda. Šķiet, ka man tāpat viss visu laiku mainās un reizē it kā stāv uz vietas. Nu jau vairākus gadus.

Vispār bija idejas, ko gribējās dikti jo dikti ierakstīt. Un par šodienu arī. Bet, cepot augšā šo domu/sirds izkratīšanas stūrīti, uznāca ļoti miegs. Tā ka domas būs vēlāk.

Bet tādi daži atskaites punkti pašam priekš sevis tagad derētu. tātad:
*šobrīd te sēž pirms dažiem gadiem trešajā dzīves desmitā iekāpis individs;
*man pēdējā laikā atgriežās iedvesma rakstīt;
*joprojām īsti nezinu, vai man patīk vasaras vai tomēr nepatīk;
*šobrīd iedvesma gulēt ir spēcīgāka par iedvesmu rakstīt.