Folks

17:19: pēkši uznāca kaut kāda patriotiska nostalģija.. atcerējos senās dienas, kad vēl Latvijas karodziņš pie pleca bija piesprausts un uz visiem nacionālajiem pasākumiem gāju, kā uz vissvētāko notikumu.. :) patīkamas atmiņas daudz... kad stāvēju pie Domu baznīcas ar karogu 16. martā un vecie gāja ārā no baznīcas un saņēma puķes, visi priecājās un viņiem acīs bija asaras.. :) mēs dziedājām dažādas dziesmas un viņi dziedāja mums līdz... :) Vai 25. martā kur es ar karogu gāju un pavadīju cilvēkus kas par sevi var pastēvēt tikai garīgi... :) vai 18. novembra lāpu gājieni kur piedalījās vairāki tūkstoši cilvēku.. :) gribās atkal pateikt ienaidniekam acīs, ka es esmu Latvietis un esmu gatavs cīnīties.. :) bet tad uznāca laiki, kad man izstāstīja ka tas viss ir provoācijas u.t.t. tad es kļuvu garīgāks un kādu laiku aizmirsu par tādām lietām.. :) bet tagat atkal kaut kā gribās.. varbūt ne radikāli tur visiem uzbāzties, bet vienkārši atdot godu cilvēkiem kas ir cīnījušiem par Latviju, Latvijai, šai zemei un visiem labiem cilvēkiem. :) atkal manā sirdī parādījās jūtas, ka ja nāks naidnieks, tad es būšu gatavs aizstāvēt savu zemi.. :)