organiskā ķīmija sit pa nerviem, bet kad iebrauc, tad neliekas nemaz tik traki.
Runājot par ķīmiju.. sēžot un domājot par to, ka man vajag uz tualeti, man ienāca prātā- mēs iemīlam tikai cilvēka garīgo apveidu. mīlestībai ir mazs sakars ar cilvēka fizisko tēlu. vismaz man tā ir. lai cik arī tas banāli neliktos.
forša dziesma sāka skanēt, kamēr rakstīju šo postu. es vienkārši ticu liktenim