Viena no manās ausīs skaistākajām valodām pasaulē, kuru tā arī nesāku mācīties pagājšgad. Tā vietā paņēmu spāņu valodu, kuru pērnā gada rudens ēnā nespēju pabeigt, beigu galā vieglāk bija savākt dekāna parakstu un atteikties no kursa.
Lai nu kā, filma, kurā skaistākās bija divas lietas: podziņu plīšanas skaņa, kā arī tas, kā meitene no rīta pamostas, pieceļas un noslauka no pleciem smiltis. Sort of my idea of freedom.
Bet vispār - par to, ka visur ir smiltis. Gan uz Zemes, gan Mēness. Filma - raupjš jutekliskums.