bum-bum-tršs

duuuuš' un tad vecrīg' un tad ciemiņ' varbūt
jūtu, ka, lai tiktu līdz tam bakalauriņam, tomēr būs bišku jāpasvīst (piemēram, šogad. par nākamo vispār vēl pat negribas domāt. kā arī jūtos vēl pārāk maziņa, lai man vispār kāds bakalaurs būtu)

Galvenais ir vēlā, tumšā vakarā sekot vīrietim, kurš pienāk klāt, kad sēdi uz Vecrīgas trotuāra malas, un saka: "Ei, ģevčonka! Čto tak odna siģiš? Ņihočeš patancevaķ? I patom, nu.. k meņa iļi k tebja.."