Labrīt!

šorīt man dīvains rīts. kāpēc dīvains? jo patika.
šorīt es nebiju kā visus citus rītus pikta par modinātāja zvanu plkst. 6:00, šorīt es klusi pamodos viena dzīvoklī, uztaisīju rīta kafiju un atvēru vaļā devītā stāva logu un apsēdos uz palodzes, izkarinot pa logu ārā kājas. tā es tur sēdēju, izmantojot palodzi par soliņu un klausījos dziesmu, kas tagad man vienmēr asociēsies ar rītu burvīgumu. (Cyndi Lauper - True Colors)
Nu goda vārds, apriebies bija mosties reizē ar sauli un nākt mājās daudz pēc saules rieta, guļot tikai pāris stundas un strādājot t.i. darot neko, jo darbs dīvains un garlaicīgs. Jā, jo spītība neļauj no vecākiem lūgt naudu, lai samaksātu par dzīvokli, ja apsolīju, ka pati maksāšu, tad maksāšu. Esmu, nu esmu vecāku mazā meitiņa, bet nu lai mīl mani, nevis dod naudu. Bērnībā mani palutināja, tagad uzsūcu visus dzīves spērienus, kā švamme uzsūc ūdeni. jo gribās. gribās stiprināties un izdzīvot, nevis paļauties uz citiem, kas bezdibeņa malā varētu padot roku. un ja nu nepadot?
tādēļ, lūk, es šorīt pa ceļam uz darbu gāju pirmo reizi smaidīdama. un to, ka rīts ir pelēks es pamanīju tikai tad, kad to SWH ēterā pateica Egons.
Sauli man, sauli Jums. Lai jauka diena! Un atcerieties, ka viss slepjas attieksmē. Uzlieciet austiņās jautras dziesmas, sabiedējiet sētniekus ar savu dziedašanu un izbaudiet pat drūmumu. Jo, ja sirds lēkā no priekiem, tad nekas nespēj stāties ceļā.

"jupejiigaa flys"
Ar cieņu-
Linda