šodien bija ideāla diena, lai sēdētu mājās un mācītos ētiku. bet tā vietā, lai ar to nodarbotos, darīju kaut ko no kā itin nekāda labuma man un gluži otrādi nomocījos. bet ja citiem no tā, ka man ir slikti paliek labi, lai jau. vai ta man žēl. kur nu. man patīk, ka mani izmanto. ja kādam vēl sagribas -  lūdzu, esmu jūsu rīcībā.

bļa, kā viss ir piebesījis. nu tālāk nav kur.

atkal nonāku pie atziņas, ka gribu prom, lai gan skaidri saprotu, ka citur jau nav labāk. bet vienalga gribēt jau var.
un vēl gribētu sākt visu no sākuma. ja man kāds dotu vēl vienu iespēju dzīvot vēlreiz šitik tālu cik esmu, es zinu, ko mainītu - visu, pilnīgi visu...