Dēls atgriezies no armijas- dienējis Čečenijā.
Tēvs prasa: "Ko Tu atvedi no armijas? Es dienāju flotē- atvedu superīgo jūrnieku dunci!"
Dēls: "Bet es atvedu granātmetēju..."
T.: "Iedo pamēģināt!"
D.: "Ņem. Tikai uzmanīgi. Labāk šauj pa kaut ko mazāk derīgu. Vot piemēram pa mūsu sirsniņmāju!"
T.: "Da tu ko!"
D.: "Pofig! Mauc tik! Rīt uznaglosim jauu, smuku!"
T.: "Nu nē, es tā nevaru..."
D.: "Šauj tik! Iedomājies, ka tas ir bobiks ar čečeniem..."
Nu fāters nav divreiz jāpierunā šaut uz bobiku pilnu ar čečeniem un uzmauc ar. Sūdi vien pa gaisu pajūk. Iet nomazgāties, sēžas pie galda vakariņas uzēst.
D.: "Eu, a kur mamma palika?"
T.: "A ņefig ar čečeniem vienā bobikā braukt!" |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
![[info]](http://klab.lv/img/community.gif){kind=small}
