| |
[May. 31st, 2025|04:24 pm] |
Pēdējais Maijs. Ceriņi, kuriem bijis noteikts mājas arests, šeit beidzot pārrāpušies pāri žogam un izgaisuši pilsētas nomales graustu virzienā. M. pēdējā laikā ir pārliecināts, ka gribu viņam uzdāvināt kaķi. Es nezinu, kur viņš to rāvis.
"Es Tevi mīlu. Esmu tāda ceļojošā cirka trupa, pilna ar dīvaiņiem. Lūdzu, tici - esmu līdz šim Tevi iepazīstinājusi ar vismazāk dīvaino no dīvaiņiem. Tu vēl neesi redzējis visu pārējo."
Biju uz kapiem sastādīt leduspuķes. Biju to atlikusi un atlikusi. Nevarēju saņemties, šķita, ka tas ir kaut kas šausmīgs. Visa tā ņemšanās. Bet galu galā man tik ļoti patika palocīties, parušināties. Atgriežoties jutos atpūtusies, kā tālu prom pabijusi.
Gribas skatīties uz vilcieniem šodien. Tāds noskaņojums. Bet skatos uz kustīgo bildīti, kurā redzams astronauts, kas aizkūleņo prom melnā izplatījumā. Viss ir skaists un sāpīgs. Vairāk skaists, nekā sāpīgs. |
|
|