| Pirmā darba nedēļa |
[11. Jun 2005|00:22] |
Pirmdien visu dienu sēdēju pie kompja [pamodos kādos 11os] un vakarā gāju pie fāča. Otrdien cēlos 11os. Vienos jau braucām uz Rīgu. Ap četriem ieraudzīju savu darbavietu :) bet neko daudz nestrādāju- brālēnam bija jādodas uz Dailes teātri, apskaņot vienu izrādi, konkrētāk- bija mēģinājums. Pirmo reizi noskatījos, kaujoties ar miegu, bet otrās mēģinājuma reizes laikā viņš mani pieveica- pamodos, kad mēģinājums beidzās. Vakarā laikam nekas īpašs.
Trešdien jau sāku strādāt. Bija jāslīpē vecā krāsa nost no koka detaļām un jāfrēzē koki, ko likt ap logiem. To darot domāju- "Tagad manām pamatprasmēm- zāģēšanai, urbšanai, skrūvēšanai, krāsošanai utt ir pievienojusies prasme frēzēt. Lieliski. Praktiskās iemaņas... Vai es mācēšu salabot skapīti? Droši vien. Vai es mācēšū salabot ūdenskrānu? Diez vai. Vai es mācēšu salabot sievas mašīnu? Simts gadus!" Tā lūk. Todien mani šausmīgi sakaitināja viena dziesma pa radio- vnk nodirsa gejus. Pretīgie nodirsēji, homofobi. Bet vispār laba darba diena. Vakarā atkal pie brālēna, bija jāpārvieto viņu dārza mājiņa. Pēc tam devāmies mežā. Un sākās lekcija... To lemts lasīt tikai draugiem... Gaidiet! Tā ar nobojātu garīgo, pilns no viena ela, turklāt smēķēdams kā skurstenis, ar brālēnu devos ārā no meža... Pie veicīša pasmējām ar viņa draugiem, un tad arī mājās un gulēt- desmit stundu darba diena nav nekāds joks... Vakarā tomēr aizsūtīju pāris SMS Džinetai, kura bija saskumusi.
Ceturtdien gatavoju kokus, ko likt ap logiem. Un vēl kaut ko darīju. Neatceros. Daudz pārdomāju šo un to. Tūliņ sekos pārdomu raksts. Vakarā bijām fāča Rīgas dzīvoklī. Mazs, ar apgraizītām ērtībām, bet glauns. Vienam dzīvot- gandrīz ideāli.
Un šodien, 5dien, dabūju paložņāt pa sastatnēm- ui, kā man patīk! Ja tik no augstuma nebūtu bail... Un lakoju iepriekšminētos dēļus. Un kko vēl, bet nepateikšu, ko- aizmirsu. Bet neko pārāk īpašu. Ā, lakojot arī dabūju pa sastatnēm padzīvoties- patīk...
Un vakarā mājās. Stunda pagāja, kamēr tikām no Rīgas ārā. Pa ceļam skanēja forša ģitārmūzika. Domāju par to, ka gandrīz 48 stundas nebiju smēķējis, bet- vēlme smēkēt nebija it nekāda. Vnk nevilka. Ķermenim to nevajadzēja. Vienīgi, sadomājos par to, kā mājās atbraucot varētu kūpināt, kā ar draugiem, kuri paziņoja, ka nāk pie manis, varētu sēdēt uz balkona un nopikrt cigāru. Nu, vnk izlēmu smēķēt, kaut arī, ja būtu izlēmis nesmēķēt, nejustu nekādu diskomfortu. Pārāk sacerējos par savu ūdenspīpi, tāpēc tā... Tas cigārs bija domāts kā "Ja nu pie ūdenspīpes netieku". Ak, cik šis ir svarīgi.
22:20 biju mājās, sasveicinājos ar tusa viesiem, un gāju runāt ar mammu par pirkšanu... Ar Gati, Eināru un Krišiņu ap 22:30 nopirkām un... Jā... Darīts... Mums laikam nesanāca gluži tā, kā būtu pareizi, bet nekas... Tik un tā laime :) Bik tuss, bet esmu tā noguris, ka laipni palūdzu visiem tā ātrāk atstāt šīs viesmīlīgās telpas. Viss OK. Tagad Ciboju... Un sadirsos arī ar otru Vitenbergu... Attiecību ģēnijs kārlis...
Draugi, gaidiet pārdomu sviestojumus... |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}