| |
[Sep. 5th, 2005|11:28 am] |
|
šodien man ir mazliet skumji, jo viņam sāp, bet es tur neko nevaru padarīt. Gribētu kaut varētu, bet tā jau būtu spēlēšanas ar cilvēku jūtām. Mēs esam atbildīgi, par to, ko esam pieradinājuši. Bet es nemaz neko vēl neesmu paspējusi pieradināt. Lapsa pati ir klāt un saka - Tu esi visbrīnīšķīgākis princis pasaulē, ņem mani sev līdzi. |
|
|
