| |
[May. 17th, 2007|04:21 pm] |
Tu esi izšķīries ar to savu dūdiņu un nu pastiprinati pievērs uzmanību man.
bet manī ir pilnīga vienaldzība.
nē, nē.. viss ir kārtībā!
klusumā izsaucu vēl pāris frāzes.
zini, redzeju Tevi sapnī, Tu sēdēji un raudzījies manī, Tu smaidīji un nenovērsi no manis ne acu.. un no rīta Tu man pieskāries un pasveicināji, taču manī tas neko neizraisīja vairs.. pēc tam Tu atkal un atkal uzlūkoji mani, nejauši pārtvēru Tavu skatienu, taču pie tā vairs neapstājos.. Tu vairākas reizes mani uzrunāji, bet es atbildēju konkrēti un neieslīgu garās sarunās.. nekas jau starp mums nenotiek, nē! Bet tajā pašā laikā Tu kko dari un tas mani nekādi nav spējis ieinteresēt.
ir kkāds tukšums un neviltots pievilkšanas spēks, taču.. nav emociju, mīļais cilvēk. |
|
|
