| |
[May. 24th, 2025|08:43 am] |
|
atkārtošos kā veca plate, bet man tāds noskaņojums, ka varētu sagriezt lupatiņās savus mīļākos krekliņus, lai ir atkal vieta citiem krekliņiem, un uzšūt no tiem buras, jo varbūt tad mani kaut kas aizkustinātu (piemēram, vējš). pamodos, izlasīju ziņu par kādu, kurš savukārt pamodies Norvēģijā, paskatījies pa logu un atklājis, ka viņa pagalmā uzradies krastā uzskrējis konteinerkuģis. es pamodos pavisam parasti: zem segas un ar galvu zem spilvena. es nezinu, kāpēc ne virs. es vienmēr pēdējā laikā aizmiegu ar galvu uz spilvena, bet pamostos ar galvu zem tā, it kā mans miegs zinātu labāk par mani, kas man vajadzīgs. man tiešām ļoti riebjas cilvēki, cilvēki ir kā vārdi no tās šausmīgās keitijas perijas dziesmas "cause you're hot, then you're cold / you're yes, then you're no". es cenšos no viņiem izvairīties, cik vien varu. |
|
|
| Comments: |
man patika viens Tavs nesens ieraksts par tiem luksofora krāsu gariņiem, kuri mežā ceļ telti, bet Tu paej garām, jo kauns blenzt. kaut kas tāds nepieradināms un skaists man tur nomidžinājās gar acīm. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}