van Daama - un atkal tādā pašā garā (gandrīz)

19:46 - un atkal tādā pašā garā (gandrīz)

Apjuku no tā, cik maz šodien mājasdarbu. Tomēr vēljoprojām spītīgi atsakos ķerties klāt tiem mājasdarbiem, kas ir pa pusei apmēram eksāmeni. Decembris ir aiz kalniem, un lielas lietas man labāk patīk dienas gaismā. Tā nu pirms es iesāku rakstīt šo garo izklāstu par neko, es kādas minūtes 5 padraudzējos ar domu, ka varētu savu apjukušo brīvo laiku veltīt tam, lai piereģistrētos twitter.com lapiņā. Vispār šī doma mani klusiņām urda jau kopš tā laika, kad pa virtuves radio no rītiem sāka skanēt radio 101, kas katru darbadienas rītu plkst. 9:00 aicina ieiet savā twitter kontā un piedalīties konkursā. Pastiprinošais apstāklis Nr.1 ir tāds, ka es katru darbadienas rītu plkst. 9:00 esmu virtuvē. Pastiprinošais apstāklis Nr.2 ir tāds, ka tur gandrīz vienmēr var laimēt kaut ko tādu, no kā man vispirms izkaras mēle un pēc tam gribas raudāt, jo man tā nav.
Spēcīgāk doma mani sāka urdīt tad, kad es sapratu, ka es vēljoprojām nezinu par saviem kursabiedriem daudz ko tādu, ko citi zina. "Vēljoprojām" tāpēc, ka pirmo reizi sapratot, ka nezinu par viņiem to, ko zin citi, es piereģistrējos facebook.com lapiņā. Nav jau gan tā, ka es būtu šausmīgi ziņkārīga, bet nu laiku pa laikam taču gribas iesaistīties kādā sarunā.
Pie centieniem domu pārvērst rīcībā mani, savukārt, noveda cita doma. Doma, ka ar darbošanos twitterī es varētu trenēties izteikties īsāk. Tas būtu par godu visiem tiem cilvēkiem, kuriem apnīk klausīties manos stāstos vēl pirms esmu nonākusi pie sarežģījuma, par kulmināciju nemaz nerunājot, jo ekspozīcija laikam ir nomācoši daudz par garu.

Šī garā atstāstījuma īsā doma ir tāda, ka piereģistrēšanās neizdevās, jo nespēju izdomāt sev piemērotu lietotājvārdu.
Facebookā bija vieglāk. Daaa.