| Tur |
[Oct. 6th, 2005|04:07 pm] |
| [ | Skan |
| | Radiohead - Life in A Glasshouse | ] |
esot ne tikai parastās un indīgās, bet arī mīļās, garšīgās sēnītes. (Ar glīti drukātu instrukciju).
Bet Tevi tas nemaz neinteresē, jo vienu cūkādas pātagu Tu esi apsējis sev ap kaklu kā nelielu, bet diezgan piemīlīgu rotaslietu, savukārt otru Tu centies pamatīgi nopētīt. Un domā, ka vienalga sev pašam ar cirvi rokās liecies draudīgāks.
Tevi īpaši neinteresē tas nolāpītais veikaliņu centrs tajā ziemeļu rajona nomalē, jo Tu zini, ka Tu savus kovboja zābākus tur tāpat nekad, nekad netirgosi. Drīzāk Tu aizdosies uz Glāzgovu un teiksi - hei, vecīt, tagad es esmu galvenais PSRS avangarda speciālists, move over!!!
Tevi īpaši neinteresē pusizdzertais lietuviešu degvīns, ko pagājušās nedēļas nogalē Mīlgrāvja pludmalē esi atņēmis Ukraiņu gastarbaiteru bandai, kuri miermīlīgi atbraukuši metināt kuģu korpusa salaidumus Rīgas kuģu būvētavas Mangaļsalas dokos. Tu pasmejies par viņu un arī sāc raudāt, jo kāds ir aizdzinis to citronu+spirta laikmetu, ko Tu nemaz neesi iepazinis ārpus tiem bezgalīgajiem vakariem vienā no četrām vietām, kur tie ir iespējami.
Tevi pat neinteresē Spānija, Indija, mormoņi, katalonieši un latiši, kuri dzīvo Latgales sādžās un grauž ābolu-plūmju kompotā mērcētas pelēkās pupiņas. Jo Tu zini to veco sakāmvārdu par sēšanu un pļaušanu, un zini, ka Arhangeļskā (laikam tomēr Astrahaņā) visi vienmēr bija naski uzkāpt uz kombaina vai zāģa.
Un vēl Tu nesaproti vai Tev būtu jāpatīk tai mūzikai, ko visi klausās tur Tevis dēļ un domā, ka daudz labprātāk šo mūziku gribētu uzinstalēt visos Cēsu un Valmieras taksometrus, lai tikko arodskolu beigušie audzēkņi varētu Tevi vest ne tikai uz Aivieksti, bet arī uz Zemgales caurteču pludmalēm, kur es rītdien būšu sēru marša diskžokejs visām kompotā sacukurotajām zivtelēm. Visādā ziņā, laipni aicināti. |
|
|
