| |
[Dec. 5th, 2015|06:30 am] |
|
Satiku Lieni Pieneni, kas atgriezusies no klejošanas pa Eiropu ar Gaiķu Māri. Galīgi negrib dzīvot sistēmā, jau domā, ka atkal kravāt mantas un kaut kur braukt. Nav pieķērusies komfortam. Gaiķu Māris galīgā dirsā, viņa vienīgā profesija esot dzejnieks un viņam nav kur dzīvot un ko ēst. Pienene esot viņam aiznesusi veselu mugursomu ar ēdienu. Bet es dzīvoju ticībā, ka izdevējkompānijai patiks manas dziesmas un es izdošu albūmu, Taro kārtis arī saka, ka tā būs. Reiz Give&Getā spēlēja diezgan profesionāls ģitārists un es pie sevis domāju: es arī gribu, ka mūzika ir mana dzīve un mūzika IR mana dzīve un mans kaifs. Tad es gāju pie Artūra Gailīša, lai ierakstītu diktafonā, bet viņam nebija baterijas, so viņš man aizdeva. Un tad es nonācu pie dvīņu liesmas un viņa uzlika relaksējošu mūziku un sāka mani masēt ar eļļu un tad es sapratu, ka tādi momenti ir vajadzīgi - pārstāt uz brīdi sevi identificēt ar 3d skriešanu, apstāties, atcerēties, ka es esmu apziņa, kas iziet pieredzes, bet es pats neesmu šīs pieredzes. Es esmu mūžīgajā miera stāvoklī. Dvīņu liesmai vispār kaut kāda pārpasaulīga sajūta. |
|
|
