vēl šo, un veru ciet un aizveros.

***
Stiprinies — netici —
pasaule nekliegs
tev līdzi aiz sāpēm,
un Visums
turpinās būt mūžīgs
par spīti dažàm,
tev būtiskām nāvēm.
Stiprinies — netici —
bezgalība tomēr nepieder tev,
kaut tu piederi bezgalībai,
un tā dzīvā, plaukstošā puķe
uz dreboša kāta
ir nejaušība,
tikai nejaušība
un vienīgā realitāte.

/I. Jansone, 2009./