Nu kō, vēl tikai ~2 h, ja godīgi, tad nu jau tišām sāku brīnīties, kapēc man nesaka, lai es eju prom, jo nav vērts tak te sēdēt. Šjā gadījumā nostrādā teiciens - "Laiks ir nauda"!
Un vēl es šodien saņemšu savu sen kā jau aizgājušās v-dienas dāvanu. Man tas šķiet smieklīgi, jo pēc butības es tikai saskriešos ar viņu, lai saņemtu dāvanu, un varbūt tikai pieklājības pēc mēs abas iedzersim kafiju.

Ai kā man nepatīk, kad kāds man kaut ko izmaksā. Par dāvanām neiet runa.
Bet visā visumā tas ir atkarīgs no tā, kurš man grib izmaksāt, kapēc man grib izmaksāt, un kāda ir tā situācija kopumā.
Ne jau par visiem un visu man tā ir.