es dzīvoju uz mazas tropiskas emociju saliņas, manam zirgam nav galvas, un bailes no ūdens mani tur pa gabalu no krasta. šeit aug mežonīgi saldi augļi, mežonīgi skaisti ūdenskritumi, mežonīgi spilgtas krāsas. šeit ir ļoti, ļoti karsti, un nevienu brīdi nav vēsi. dažās palmās sakārti veci skeleti un zivis lagūnās izskatās pusbeigtas. man ir sava ala, kurā es eju cirst gaļu - tā tur aug pati no sevis, vienkārši gaļa. manos plauktos mīt tikai izzvejota uzziņu literatūra uz mazām metāla šiltītēm, bet pa naktīm pie manis dažreiz atnāk spoki. varbūt no tiem pašiem skeletiem, bet varbūt arī nē.

kāds burātājs man nesen solīja tīģeri, ar varot laisties pa gaisu un nirt zem ūdens, kas varot noskriet divus okeānus nedēļā. es sēžu savā tropiskajā fazendā un priecājos par saviem skeletiem.

skeletiem skeletiem briku braku

lalalā