Es taču teicu!
VIŅŠ mani izknieba pie spoguļa un tagad man ir kompleksi. Paldies!
Šoreiz gan bija kaut kā savādāk, vismaz man tā likās. Kaut kā tā itkā, nezinu. Kaislīgāk, psihāk, tā, ka vienu brīd likās, ka pagājusi vesela mūžība un nākamajā jau gribējās , lai VIŅŠ nekad nebeidz, paliek un kniebjas līdz bezsamaņai.
VIŅŠ nebeidza un manī aizvien ir tāda nepabeigtības sajūta.
1 comment | Leave a comment