| gandrīz vai pana klekša piedzīvojumi. |
[May. 8th, 2006|10:59 pm] |
sapņoju, ka kopā ar kādu cilvēku braucām pa lauku ceļu. bija silta, saulaina vasaras diena, visapkārt zaļš, tālumā bija redzama liela pilsēta. pārvietojāmies jocīgā laiv-veidīgā braucamrīkā, kas izskatījās pēc amfībijas. pēkšņi es izdomāju, ka var taču arī pacelties gaisā un lidot, un ka vajag aizlidot uz otro pasauli, kas ir aiz ūdens plašumiem, kas savukārt atrodas virs mākoņiem. cilvēks, kas bija pie stūres, ieslēdza lidošanas režīmu un mēs lēnām cēlāmies augstāk, taču tālāk par augstsprieguma elektrības vadiem netikām. visu laiku nācās izvairīties no tiem. tad es pārslēdzu kādu sviru un iedarbināju papildus enerģiju, un mēs pacēlāmies virs mākoņiem.
zeme apakšā attālinājās, un bija redzami lieli mežu plašumi, virs kuriem lidinājās mazi, balti mākonīši. jo augstāk pacēlāmies, jo miglaināk apkārt kļuva, un visbeidzot mēs iekļuvām ūdenī, kuram bija jātiek cauri. braucamrīks nu jau bija zemūdenes formā. no ūdens mēs iznirām baltijas jūrā, kur trakoja vētra un bija tumšs. pēc tam mūs savāca kaut kādi komandas biedri. sēdējām istabā un es viņiem stāstīju par pasauli, kurā nokļūst izpeldot cauri ūdens slānim. viņi īpaši neticēja, taču saskaņoja koordinātas ar visādiem datorizētiem aparātiem, kā arī atzīmēja kartē vietu, kur atrada mūsu zemūdeni.
pēc kāda laika, kad biju padzīvojis šijā dimensijā, nolēmu paņemt līdzi kādu cilvēku un parādīt, ka eksistē tā paralēlā pasaule. sagatavojām zemūdeni, paņēmām līdzi visādus sarežģītus pētnieciskus aparātus un braucām uz jūru ar šo pašu zemūdeni(!!). līdzi varēju ņemt tikai vienu cilvēku, jo zemūdene bija maza. līdzbraucējs izrādījās mans tētis. atradām jūrā īsto vietu (tur virs ūdens auga jocīgas, krāsainas puķes) un ienirām ūdenī. izkļuvām cauri ūdens slānim un biezajai miglai. man bija bail, vai vienkārši nenokritīsim uz zemes, jo bijām iekļuvuši atmosfērā, taču zemūdene nosēdās lēni un līgani. teicu tētim, lai pagaida laivā un aizskrēju uz savām paralēlās dimensijas mājām. šajā pasaulē viss bija gandrīz tāpat, kā manā īstajā realitātē aiz ūdens slāņa. ar mazām atšķirībām. ienācu 'para-mājā' un teicu tētim, kuram šajā dimensijā bija gaiši mati (nevis melni, kā oriģinālajā), lai iznāk ārā satikt savu 'paralēlo' dubultnieku (nu gandrīz dubultnieku)... diemžēl šajā brīdī pamodos. vēl es iedomājos, ka varētu bezgalīgi ceļot pa jaunām dimensijām, ienirstot katras pasaules baltijas jūrā.
P.S. noteikti šeit atklājas kāds psiholoģisks konflikts, kas sēž manā bezapziņā. |
|
|
