| Manas sajūtas pēc vakardien atklātā? Kā otrs puns uz pieres, ko guvu, neņemot vērā mācību saistībā ar pirmo punu. Še tev, liktenis teica, ielāgo šo to sev pašai svarīgu labāk un ar pirmo reizi! Tas bija zināmā mērā negodīgi no viņa puses un - no manas puses - nepiegriezta pietiekama vērība tam un uzreiz. Piecos gados taču cilvēks mainās, vai ne? Jā, par to es vakar pārliecinājos, uziedama kaut ko, kas man, godīgi un no pirmavota sakot, lika visai pamatīgi vilties. Ak, es taču atcerējos nupat vēl vienu reizi, kad tas bija noticis līdzīgi! Tātad - trešais puns ar to pašu instrumentu. It kā pietiktu jau ar divām, bet vēl trešoreiz? Atceries un ielāgo taču beidzot - to, kas tev ir patiešām svarīgi, noskaidro jau sākumā, neielaidies tālāk, pirms tev nav kristālskaidrs skats uz tiem aspektiem, kas tev pašai ir svarīgi! Tas taču aiztaupīs vilšanās pilnus pārsteigumus nākotnē.
Ok. Kas darīts - darīts. Tagad - ir labi, ka ir paredzēta tā tikšanās (un ka ir nodrošinājums). Tad tas noskaidrosies līdz galam un man nebūs pārāko sirdsapziņas pārmetumu, ja attālināšos no viņa, ja jau viņš man patiešām nepatiks. Skumji gan būs.. Bet tā tas ir vienmēr ar to, ko esi pielaidis pārlieku tuvu sirdij un tad saproti, ka ir kaut kas, kas tev traucē pieņemt visu pārējo. Tātad pastāv divi vienkārši varianti: A un B. A: es viņu ieraugu, satieku, visai draudzīgi, bet pieklājīgi distancēti sasveicinos. Viens otru novērtējam, skatieniem nomērām, droši vien apskaujam. Ja viņš mēģinās mani noskūpstīt un es to tajā brīdī negribēšu, es nedrīkstu izlikties, ka viss ir vislabākajā kārtībā. Es teikšu - pagaidi, man pie tevis ir jāpierod, tikai pirmoreiz satiekot tevi. Vēl pieļauju vieglu skūpstu uz vaiga, ja viņš man tomēr iedvesīs zināmas simpātijas. Tad mēs dodamies apskatīt telpas. Man nav jādomā, ka noteikti visu laiku kaut kas jārunā - lai pamatā runā viņš un lai visu norisi pamatā vada viņš. Tas būs vēl viens veids, kā saprast - patīk viņš man vai nē, vai varētu patikt. Tēmas, par ko mēs varētu runāt: vispirms - kāds tev bija šurpceļš, cik ilgi brauci, cikos cēlies, kā jūties, mani ieraudzījis. Ja viņš uzdod to pašu jautājumu man - kā es jūtos, viņu ieraudzījusi, un ja viņš tajā brīdī mani nebūs pārsteidzis ar to, par ko es te vispār runāju -, es teikšu - man tagad ir jāsalīmē kopā trīs bildes: to, kāds tu esi rakstot, to, kāds tu esi runājot pa telefonu vai skaipā, ar to, kāds tu patlaban stāvi manā priekšā. Ļauj līmei nožūt, mani iespaidi būs vēlāk. Ja viņš tomēr gribēs dzirdēt tiešu atbildi - vai es tev patīku? - (kas arī ir visai ticami), tad es teikšu, ka tas izkristalizēsies no turpmākā, būšu piesardzīga savā vērtējumā. Ja viņš kaut ko prasīs par savu izskatu, es atbildēšu, ka tu izskaties pēc vīrieša, kurš aizstāvētu savu sievieti, tāds, ar kuru kopā viņa varētu justies pasargāta (un tāds viņš arī ir). Ar to varētu apmēram pietikt. Ja nu viņš jautās tiešāk - vai tev patīk mans ārējais izskats? - tad es teikšu, ka tu esi visnotaļ pievilcīgs. Sekos kaut kas no viņa puses, ko es tagad neminēšu. Tad, ieraudzījusi viņa datoru, es pajautāšu, vai viss bija kārtībā ar to, ka viņš to bija paņēmis no draudzes, vai neviens nepalika bez mūzikas vai vārdiem un kas viņa vietā šo svētdien veiks šos pienākumus. Vai skatīsimies filmas pie tevis, vai ir lādētājs, kur būs kontaktrozete u. c. tehniski jautājumi. Droši vien kādu stundiņu sēdēsim un runāsimies. p.s. pabeigšu vēlāk. |