sapņojam

negaisiic:
sapņoju, ka sāp galva un devos uz aptieku iegādāt zāles. potenciālā vīramāte man iedeva divus lielus, resnus un baltus tārpus /ap 10 cm garus/ uz šķīvīša un teica, lai atnākot pēc pusstundas pēc tām zālēm ar visiem tārpiem, tie būšot kā samaksa, vai kas tamlīdzīgs.
tad, pa vidam satiku vīrieti pie viņa /sapnī/ auto, kuru bij ieparkojis cieši klāt blakus auto - tā, ka abi auto smuki saskārās, tik viņējais bija tā nedaudz pie otra auto stūrīša piespiedies. Viņš kaut ko skaidrojās, ne skaidrojās un mana mamma /nez, kā tur gadījās/ teica ko par diviem vīriešiem, no kuriem viens neesmot bijis labs /to esot jutusi/, kas esot radījuši problēmas, vai gribējuši ko nodarīt utt. Tad atklājās, ka ar vīrieti sēžam lauka maliņā zālītē un pa gabaliņu vērojam kā viens dīvains pāļu dzinējs lielā ātrumā taisa caurumus zemē. pēc tā ieradās viena cita uzparikte, uz 2 augstiem riteņiem un tādu kā grābekli aizmugurē un vēl ko darīja. beigās ar tramvaju aizbraucu uz to pašu aptieku pēc zālēm /nez, kā tos tārpus pa ceļam nebiju pazaudējusi/ un dodot tārpus aptiekārei /šoreiz jau citai/ teicu, ka es te pēc tām galvas zālēm atnācu, kā man jūsu kolēģe teica /norādīju uz kolēģi, kas otrā telpas galā ko darīja/. kundzīte tā dikti jokaini noskatījās uz tiem tārpiem, kuriem blakus vēl divi bij uzradušies /mazāki un brūni/, parakņājās zem letes un izniedza man maisiņu ar zālēm. devos prom un sāku pētīt tās zāles bij vairāku veidu ripiņas un bumbiņas, kā arī kaut kādas citas lietas, tādās mazās pudelītēs šampūni vai kas tamlīdzīgs - pretsāpju zāles noteikti ne! nobrīnījos, kam tas vajadzīgs un izpētīju, ka tas viss maksā ap 100 latiem un nevarēju saprast, kā es to visu dabūju par diviem lieliem baltiem tārpiem!