| |
[Oct. 14th, 2004|10:29 am] |
Skaists rīts. Trūkst tikai melnas kafijas, rūgtas šokolādes un stāsta par zīdtauriņiem.
Mazliet skumjas par to, kā vairs nav, un vārdos neizsakāms maigums par to, kas bija.
Atgriešanās nav iespējama, un tomēr ir dīvaina nolemtības sajūta, ka viņš vienmēr būs mana simbiotiskā saite. |
|
|
