| |
[Nov. 12th, 2009|04:49 pm] |
Dīvainas lietas te ar mani notiek.
Esmu sākusi dzert kafiju ar cukuru.
Šonakt gulētas 0 stundas 0 minūtes. Sēdēju uz palodzes - skatījos kā snieg.
Domaju par kalnu, tad par kāju sajāto un.. nu ja. nekāda kalna.
Vispār tā dīvaini visu nakti domāt un tā arī neko prātīgu neizdomāt.
Pati jūtu, ka krītu visiem uz nerviem ar savu depresīvo, nē nē, dziļdomīgo noskaņojumu.
Droši jau, ka kā vienmēr paraudāšu nedēļu spilvenā un nomierināšos. Pēc manām depresijas lēkmēm vienmēr seko dziļa apātija, ko es ļoti gaidu, man nepatīk, ja man rūp. Galīgi nepatīk! |
|
|
