| |
[Jul. 24th, 2024|09:26 pm] |
Es visu jau esmu izdomājusi. Tā vienmēr notiek, kā es izdomāju, tāpēc būtu interesantāk, ja pēkšņi būtu citādāk, ja, piemēram, būtu tā, kā Tu esi izdomājis. Vai arī neesi.
Tu brīnies, bet es te tikai atkal pielūdzu savas čaukstošās papīra un pildspalvas dievībiņas.
Par to, lai viss ir ne tā, kā pati esmu izdomājusi. Un vēl - lai es uzzinu, kā tas ir, kad Tu klusē.
Man ir zaļas acis. Kādreiz viņās bija dzintarkrāsas lāsumiņi, bet tagad kaut kur pazuduši.
Tas ir mežs un jūra manī, kas tur tā spēlējas.
Dažreiz acīmredzot kāds no tiem diviem ņem virsroku. |
|
|
