Ahāts

nekad neesmu apšaubījusi kkur pa ausu galam dzirdēto sakāmo, ka bērni iedzimstot vecvecākos.
lasu 64. gada izlaiduma grāmatu, kura pusjukusi no vākiem[nezinu kapēc] un pilna ar vectēva piezīmēm, pasvītrojumiem, utt. interesanti, jo mums ir ne tikai līdzīgs rokraksts, bet arī domu gājiens and so. tik žēl, ka nepiedzimu ātrāk. varētu viņam pateikt īstu paldies par mantojumā atstāto bibliotēku un to, cik viņš foršs.
jāatrod visi viņa dzejoļi, gribu visu dabūt kompī. arī memuārus. un vispār, tēvs jau cik gadus no Pakalniņas "mēģina dabūt" filmu par viņu. nūģis.