Pierasti ieraksti - tāpatās..

13:56 - tāpatās..

Teiksim tā, ka iet man tā, kā varētu savu „iešanu” aprakstīt peļķē iekritis mandarīns. (nejautājiet- pati nesaprotu)... Pirmdien Izstaigājāmies pēc pirts ar Raiti un Santu pa pilsētu, tātad- visu 2dienu nogulēju. Trešdien dejošana- vienā vārdā (nu ok- divos) sakot- pilnīgs sviests. Ceturtdien Santa mani aizvilka uz Rīgu, tā starp citu pajautāja, vai negribu viņu satikt, un kad tad esmu nevēlējusies viņu satikt..?! Hm. 20 minūšu laikā iegāju dušā, izmazgāju matus un atlikušo 15 minūšu laikā no man atvēlētajām 35, saģērbos, sametu somā, visu ko jutu par nepieciešamu un skrēju uz vilcienu. Dīvaina sajūta bija, izkāpjot Rīgā. Tāda it kā tikko būtu pamatīgi raudājusi. Gāju garām RIMI un atcerējos vienu Raita stāstīto prikolu par RIMI un tāds kā smaids parādījās. Gājām uz „Citām debesīm”, kas nu jau mums kā tāda sava veida ieraža... Tur Santa (pilnīgi „netīšām”) satika Māri, kas ir viņas labākais draugs un ar ko viņa mani cenšas iepazīstināt jau kopš septembra, bet es nekad netieku... Nu neko- iepazināmies, parunājāmies, pasmējāmies. Viss kā vajag. Bet, kad atvadījāmies no viņa un (viņš ir kādas reizes 2 par mani garāks) mani samīļojot (?!) pacēla- sajūta dīvaina- kā nekā es viņu pazinu aptuveni 2 h un iepriekš biju redzējusi viņu tikai bildēs, un tikai kā bōnusiņš bija vēlās nakts saruna iekš draugiem.lv, kad tāpat aiz neko darīt sākām sarakstīties (viņš sāka ar vēstuli: „vai tu būtu tā pati, par kuru Santa man tik daudz ir stāstījusi?”) bet nu ok- varbūt tā bija tikai tāda kā pieklājības frāze modernākā izvērsumā... Kas to lai zina? Braucot mājās satiku mammu (?! – viņa brauca ar vilcienu, jo kārtējo reizi mašīnu novedusi līdz katastrofālam stāvoklim un tētis pakaļ ar savu mašīnu braukt negribēja), viss jau būtu labi, ja vakarā tas nenovestu līdz strīdam. Hm. Es pārāk daudz skraidot apkārt un kad viņi man prasot, ar ko es esmu bijusi kopā, vārds, ko es pasaku vienmēr esot vīriešu dzimtē... Gluži tam nepiekrītu, bet nu lai nu tā būtu. Un pat ja tā- vai viņiem žēl?! Nekādas orģijas taču es nerīkoju, skolu nekavēju, beztam bieži ar draugiem apmeklējam tādus pasākumus kā teātri, koncerti, izstādes.. Naudu ar es viņiem neprasu, pati, ka nopelnījusi, to arī tērēju! Pff.. Tad vēl tas, ko par sapņiem mēs mēdzam saukt- pēdējā laikā man tie pārāk dīvaini rādās. Visādas muļķības, bet tik reāli, ka pirmajā brīdī šķiet, ka tas nemaz nav bijis sapnis... Baisi...

Garastāvoklis:: calm