seven inches from the midday sun

« previous entry | next entry »
Jul. 6th, 2010 | 10:25 am

Pirmais, ko es iedomājos, kad atveru mājas durvis un tā tveice un bezgaiss iesitas man sejā ir merso no "Svešinieks". dzīvības vērtība, eksistenciālisms my ass, bet tā saule un tā tveice..m-m-m!
Lūk, šēžu es darbā pie ventilatora, dzeru ūdeni un skatos, kā dārznieks remontē sprinklerus un nesparotu, kāpēc viņš kreklu nevar novilkt. It kā nemaz kustēties negribas, bet tik un tā vienīgais,kas nāk prātā ir riesta dejas un viss gaiss smaržo pēc seksa. lūk, to es saucu par entuziasmu.

tiešsaite | komentēt | Add to Memories


Comments {0}